RŪPNIECISKI PĀRVEIDOTI PRODUKTI. Mūsu organisms vislabāk funkcionē un spēj izmantot tādu pārtiku, kāda tā nāk no dabas – svaiga, pārāk neapstrādāta un nepārveidota. Taču mūsdienās, attīstoties rūpnieciskajai ražošanai, pārtikas produkti, un līdz ar tiem arī mūsu ēšanas paradumi, ir mainījušies līdz nepazīšanai. Ikdienā mēs bieži vien lietojam tādus pārtikas produktus, kuros dabīgs vairs nav it nekas. Un mūsu organisms to pārstrādāt vienkārši nespēj, jo nepazīst. Protams, tas pielāgojas un cenšas paņemt, cik var, tomēr daļa šīs pārtikas izejvielu uzkrājas organismā sārņu veidā. Dot priekšroku dabīgam ēdienam, nevis pusfabrikātiem, ir vērtīgs un vērā ņemams ieteikums.
MĀKSLĪGIE VITAMĪNI/UZTURA BAGĀTINĀTĀJI. Pārāk daudz dažādu vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana nav ne vēlama, ne veselīga. Protams, ir situācijas, kad vitamīni ir nepieciešami, taču tās precizēt palīdzēs ārsts. Un arī tad – tie jālieto kursa veidā, nevis nepārtraukti. Tas pats attiecas uz tik dažādajiem uztura bagātinātājiem – svara zaudēšanai, skaistumam, pret stresu utt. Visu var, bet ar mēru, kā arī vadoties pēc kvalitātes – vislabākā izvēle, protams, ir aptiekā iegādājami vitamīni un uztura bagātinātāji, kas izvēlēti, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, un izvēlēti pamatoti, jo tiešām ir nepieciešamība pēc tiem. Nekad nelieto šaubīgus, nezināmas izcelsmes vitamīnus un uztura bagātinātājus! Lai papildinātu savas vitamīnu rezerves – labāk izvēlies tos uzņemt dabīgi – ar dabīgu un kvalitatīvu pārtiku.
ĶĪMISKĀS PĀRTIKAS PIEDEVAS. E-vielas, kas ir sintētiski garšas uzlabotāji un pastiprinātāji, konservanti, antioksidanti, saldinātāji, krāsvielas un citas piedevas. Jā, tās padara pārtiku ilgāk uzglabājamu, skaistāku un bieži vien – garšīgāku. Taču daļu šo vielu mūsu organisms nespēj pārstrādāt. Tās paliek un uzkrājas sārņu veidā. Uzkrājas un uzkrājas, kamēr spēj sākt provocēt dažādas problēmas un pat slimības. Tikt vaļā no šiem sārņiem ir grūtāk, kā censties maksimāli izvairīties no tiem, domājot, ko liekam savos iepirkumu groziņos.
ĢMO. Lai gan diskusijas par ģenētiski modificēto pārtiku ir plašas un asas, tomēr pasaule iet uz to, ka šis ir tas ceļš, lai neciestu badu. ĢMO pārtikas ilgstošas lietošanas sekas uz cilvēku nav izpētītas, jo tas laiks vienkārši vēl tik ilgs nav pagājis. Ir minējumi un pieņēmumi, bet nav īstu pierādījumu. Vienīgais, ko varam darīt šobrīd – censties izvairīties no ĢMO savā ēdienkartē, jo vēl varam to kontrolēt. Mums ir veicies, jo vēl šobrīd Latvijas pārtikas tirgū pastāv prasība ražotājam uz iepakojuma norādīt, ja kāda no produkta sastāvdaļām ir ĢMO.
MOLEKULĀRĀ KULINĀRIJA. Burkānu putas, gaļas uzpūtenis, putoti zaļumi un citi tamlīdzīgi meistarstiķi ir gastronomiskās izvirtības, kas iespējamas pateicoties molekulārajai kulinārijai. Tas ir salīdzinoši jauns kulinārijas virziens, kura pamatā ir būtiska ēdiena pārveidošana. Molekulārajā kulinārijā tiek izmantoti jauni ēdiena pagatavošanas veidi, ierīces, piederumi – skābeklis un inertās gāzes, sašķidrinātais slāpeklis, vakuums, ļoti augstas temperatūras, ķīmiskās reakcijas, piemēram, dehidratācija, produktu sasmalcināšanas līdz molekulām process u.c. Protams, tas viss vairāk attiecas uz augstas klases restorāniem, kuriem nepieciešams arvien pārsteigt un sajūsmināt savus klientus. Taču jautājums paliek atklāts – cik labs ir šāds ēdiens cilvēkam, vai tajā vispār ir kas vērtīgs, un galu galā – vai to vispār vajadzētu ēst?
ĶĪMIJA TEV APKĀRT. Sadzīves ķīmija, ķīmiskās vielas kosmētikā, kā arī – ķīmija, ko brīvprātīgi lietojam, piemēram, medikamenti, cigaretes, alkohols. Ir lietas, no kurām varam izvairīties, ir tādas, kas reizēm vienkārši nepieciešamas. No visa izsargāties nav iespējams, bet tavās iespējās ir izvērtēt, kas no visa ir kaitīgākais, kas ir tāds, ko vari novērst. Jo patiesībā reizēm pašas neapzināmies, cik daudz no sadzīvē izmantojamajām ķīmijām varam aizstāt ar ko dabīgāku.
VIDE. Un, protams, vide, kurā dzīvojam – gaiss, kuru elpojam, ūdens, kuru dzeram, zeme, kurā audzējam dārzeņus un augļus. Viss, kas atrodas gaisā, zemē un ūdenī, tiešā veidā nonāk arī mūsu organismā. Lai gan nav iespējams mainīt vidi, kurā dzīvojam, tomēr ir iespējams darīt maksimāli daudz pašam, lai to nepiesārņotu vēl vairāk, jo ietekmi tas atstāj tikai uz mums pašiem – uz cilvēkiem.
Foto: www.pixabay.com
Sagatavoja: Rinalds
